Man ir radusies sajūta, ka es dzīvoju vien tikai bibliotēkas klusajās istabās - no vienas citā, tad atpakaļ, tad pavisam citā atkal. Būšu drīz ieprovējusi visas, zināšu katras plusus un mīnusus. Šīs dienas telpa man ļoti labi patīk - klusa, maza, mājīga, blakus ar neviens netrokšņo [vakardien bija traki smiekli. traki ta traki, bet nepārtraukti - tas jau ir pavisam traki].
Mēs kā negudri mācamies eksāmenam, tikai sajūta, ka viss, ko darām, krīt nepareizajā folderītī. Es ļoti ceru, ka man palaimēsies no desmit jautājumiem izlozēt tieši tos divus, kas vislabāk turēsies prātiņā, kurus vislabāk pārzināšu, par kuriem varēšu izteikties šajos 300-500 vārdos [par katru] 120 minūšu laikā.
Un mums ir nelaime - mājās saplīsa internets. Tāda sajūta, ka dzīvoklis, kurā mitināmies, vienkārši nevēlas, lai mēs veidotu jebkādu saziņu ar ārpasauli. Es ceru, ka ar kaut kādu labvēļu un maģisko spēku palīdzību tas tiks novērsts un viss sakārtos pa plauktiņiem. Ja ne? Tad es kritīšu panikā AGAIN.
Turiet īkšķus par mani rītdien. Es negribu izkrist pirmajā eksāmenā =/
wuhū!
AtbildētDzēstnevar būt lielāka prieka kā atnākt mājās un uzzināt, ka INTERNETS darbojas!!!
Tagad tik jāsagaida, kad ieradīsies mazais vadiņš... Tad internets BEIDZOT būs abām, jo jaukais svičerēns jau ir klātu.
Jautājums vēl ir: cik jaudīgs būs mūsu internets, kad mēs abas to lietosim vienlaicīgi =/
Tagad gan: back to study hard!