Briest

Ho-ho-ho ir izsenis pagājis, laiks kaut kam aktīvākam, lieliskākam, uzmundrinošākam, trakākam. Mhm, mani 12 biedri: Jaunā Gada sagaidīšanas biļetes man kabatā! =) Nevaru, nevaru vien sagaidīt! Wupidū!

Lielisks laiks

Sen tā nav nācies - "izbrist ar suni". Prieks, kur tu rodies?!

Jau rīt

"Vēl ir laiks"

Visu laiku mierināju sevi ar domu, ka ir tik daudz laika, tik daudz laika, atliku likām laika, bet tad tas sniegputenis uz galvas, kas liek domāt, ja jau pat Valmierā ir grādi -17, tad kā būs tur augtu, augstu ziemeļos? Vienvārdsakot - jādodas šopingā, lai silti i kājām, i muguriņai (jā, šodien, esot pāris minūtes ārpus mājas, es jau nosalu)! Tieši aukstuma izraisīto iemeslu dēļ es paļaujos uz apžēlošanu: gan jau mēs nepaliksim uz ielas, mēs dabūsim sev siltu, jauku mitekli! :]
Tuvojoties vienlaicīgi svētkiem un aizbraukšanas trakumam, sākušās debates par svinēšanas vietām, veidiem, iespējām: domāju, Jaunā Gada sagaidīšana būs lielā mērā arī mana atvadīšanās ballīte. Puikas un meitenes - New Year's Eve @ Fontaine?

Dzīvīte, dzīvīte

Nudien nav vienkārši sev rezervēt kādu dzīvošanas platību citā zemē, ja neko daudz par to nezini, vien aptuvenās izmaksas, attālumus līdz "main" vietām (skolai, pilsētas centram), nepieciešamo mēbeļu īri, kas turklāt vietām jāpiemaksā atsevišķi... Apjukums nu tik sāk augt augumā, jo no pievilcīgākās (un lētākās vietas) pienāca atbilde, ka nedēļas laikā dos atbildi, vai būs kādas brīvas vietas mums, nabaga latviešu meitenēm, bet mēs jau nevaram gaidīt bez rezerves varianta, citādi sanāks, ka brīvas vietas vairs nebūs nekur. =/ o-ou. Sākusies "Mēnesis līdz braukšanai" panika!

P.S. Nepatīkamā ziņa - pa vidu pārāk daudz svētku dienu.

Ir!

Tas nu tad ir pavisam nopietni! Biļete [ne kabatā, bet gan e-pastā, kas drīzāk gan ir tikai apstiprinājums, ne biļete tās tradicionālajā izpratnē] ir iegādāta! Patiesībā - veselas divas [es tak nekur nedomāju doties bez manas Erasmus biedrenes Baibas!]. Jājājājājājā! Wupidū!
Oficiālākas dabas paziņojums: mēs aizbraucam 11.janvārī pulksten 17:30 no Rīgas pasažieru ostas ar prāmi "Romantika", kas dodas taisnā ceļā uz Stokholmu, noparkojoties tur 12.janvārī pulksten 9:30 [pieņemu, ka tas jau ir Zviedrijas laiks, kaut gan īstas pārliecības man par to nav].
Vai man dieniņ!!!

teju tur

Šodienas notikumi soli pa solim padara īstāku došanos TUR --> TUR --> TUR! Jā, tieši pēc mēneša es apmeklēšu pēdējo lekciju trešā kursa ietvaros šeit, tik mīļajā Vidzemes Augstskolā, ļoti cerams, ka tieši Tērbatas ielā. =) Un, nē, es neesmu piemirsusi visu, kas man līdz tam jāpaspēj, jāizdara un arī jāieplāno [ar plānošanu gan es pagaidām vien kliboju vienā virzienā - uz rezultātu].
Ah, lieliski, lieliski, lieliski! Šīs dienas drūmo atmosfēru viss, it viss ir padarījis pavisam saulaināku, atliek vien tādā garā turpināt, nenošļūkt no viļņa šī!
Ā - un publiskais sveiciens manam tētim Gunāram vārda dienā! :]

daudz

Šodien sociālajā portālā draugiem.lv ievietotas un līdz ar to apskatāmas ļoti daudzas šobrīd Erasmus studijās esošo ļaužu skaistum-piedzīvojum-bildes & video, kas kalpo kā ieskats radošajā studiju procesā. Tā gan. Šodien arī lasāmas visādas ziņas iz viņiem - maziem piedzīvojumu meklētājiem - visās iespējamās vietnēs caurum-caur internetā. Un šodien manī dzimis izziņas gars: kas?, kā?, kur?, ar ko?, cik, kādā veidā?, kad? [jautājumi visi saistībā ar dzīvošanu, nokļūšanu, izmaksām, ērtumu, attālumu - lēnām ceļoju uz Sundsvall. Un atbilžu radējs bij' Ilzīte! Paldies Tev!].
Tā gan - nevar vairs neinteresēties par lietām, kas līdz šim šķita tālas un neiespējamas, jo 4.decembrī no Mid Sweden University es saņēmu lielo informācijs bukletu paku, kas man kā topošajam studentam jāizstudē, lai daudz maz visā sāktu orientēties, sameklētu sev dzīvesvietu un izvēlētos ērtāko nokļūšanas veidu turp. Prieks mijas ar mazu devu izmisuma, kas iespējams augs tikai augumā. Izmisums? Nu, ziniet, tas savā mērā pozitīvais, kurš liek satraukties, domāt, cerēt, risināt.
Grūti samērot tagad visam nepieciešamo laiku, jo liekas, ka tieši uz doto mirkli ir citas samilzušākas lietas darāmas, bet tām trūkst papildus līdzekļu, proti, informācijas. Ak, darbi, darbi, darbi...
Tajā pašā laikā - nekur vēl neesmu devusies, vēl pat biļetes un dzīvesvietu neesmu rezervējusi, kad jau kaļu plānus par ierašanos šeit pavasarī, proti, vai es varētu atļauties atbraukt savas vārda dienas ietvaros aprīlī + apmeklēt tajās dienās notiekošo grupas Metallica koncertu Rīgā? Jau aplūkoju, ka tickepro.lv izpirktas ir tikai V.I.P. biļetes, pagaidām "lētās" pa 30 Ls ir. Kārtējais izspriežamais jautājums, kas jāiespēj, kamēr biļetes pieejamas.
Jā, par vārda dienām - paldies visiem "Barbarotājiem", kas ieradās un jauki pasvinēja manu tā saucamo "fake" vārda dienu. Nebiju gaidījusi arī dāvanas, bet jauki, ka mānā īpašumā tagad ir arī "Party Alias" , kuru nekavējoties iemēģinājām, kā arī nesagraužamie ledus gabaliņi, kuriem man vēl jānobriest - jūs tak zināt manu "atkarību"; tātad man jānoskaņojas, ka šos grauzt NE-varēs, lai visi zobi saglabātu savas esošās atrašanās vietas. :]
Arī Valmierā nedēļas notikušais debašu turnīrs un ar to saistītais kafe "Jauna Saule" apmeklējums bija lielisks, tādēļ man pēc šīm brīvdienām ir īpaši grūti koncentrēties ikdienas rutīnai, kuras iesīkstējusī smaka pa brīvdienām teju gandrīz aizmirsās.
Es tikai vēlējos sacīt, ka man viss, viss patika, neskatoties uz dažiem misēkļiem!

P.S. Mantas zem nosaukuma "pazaudēts-atrasts" (brilles, cimdi, matu suka) centīšos nogādāt Rīgā, veicot sen iecerēto raudzību braucienu! =) Stay tuned.

Done!

Līgums parakstīts, neskaidrās lietas noskaidrotas, tagad tikai atliek turpināt gaidīšanas procesu. Norunājām - līdz ceturtdienai, bet tad gan viss: pašas uzplīsimies ar saviem jautājumiem, sašutumiem, bailēm utt., u.tjp., u.tml. Viss joprojām karājas tik mata galā. Jācer, ka mati man ir gana stipri! :]

Tik-Tak

Tik-Tak: nu ne jau tas, kas satur tikai vienu kaloriju. Tik-Tak ir jau iepriekš aprunātais laiks, kas nebeidzami skrien, nebeidzami tikšķ, nebeidzami liek par sevi piedomāt.
Tik tikko pieliku punktu savam Europass CV un prakses pieteikumam programmas "Erasmus" ietvaros. Jā gan! Pieteikumu rakstīšana un cerības un milzu pieredzi starptautiskajā līmenī nudien izraisa atkarību. Un kā gan lai viens cilvēks piespiež sevi neizmantot visas iespējas, kas karājas deguna galā tik vilinošas, tik lieliskas, tik nepieciešamas?
Jā, jā, jā! Jāuzliek modinātājs, kamēr vēl atceros, ka no rīta pulksten 10:00 man ir tikšanās par Erasmus studijām! :] Cenšos labot sīkos, ikdienišķos atmiņas zudumus.

Tak

Borås

Samērā skaista vieta pēc skata, vai ne? Jā, tikai es cerēju, ka man būs lemts tur pabūt janvāra sākumā, kad šo pilsētu visticamāk klātu sniegs. Taču visus manus plānus sagrāva ļoti, ļoti ar nepacietību gaidīts e-pasts: es neesmu izvēlēta Erasmus Intensive Language Courses (EILC) laika posmā no 4. līdz 17.janvārim. Visu gaišu, manas zviedru valodas zināšanas! Nu, vismaz manā plauktā ir pirms 5 gadiem pirktā vārdnīca, pasniedzējas ierakstīta kasete ar galvenajām frāzēm un spēja pateikt, kā mani sauc, no kurienes esmu, kādā valodā runāju. Atliek vien cerēt, ka neko vairāk man nevajadzēs.
Ā, nu, ja! Joprojām neesmu saņēmusi arī apstiprinājumu studijām, uz kurām pēc būtības man jāierodas 13.janvārī, kad sākas ievadnedēļa. Pulkstenis tikšķ... Novembra beigas - tepat aiz stūra.

Sundsvall

Saruna ar Ilzīti, kura pašreiz atrodas tur - iekš Mid Sweden University, Campus Sundsvall, nedaudz nomierināja, ka nav jāuztraucas - skola dos ziņu, jo arī viņa visu informāciju ieguvusi teju pēdējā mirklī. Tā ka Erasmus cerības pavisam vēl nav izplēnējušas, kaut gan gribētos sacīt pārliecinošo: Sundsvall, here I come!
Mieru, tikai mieru. =)

Kas ar mani?

Ilgi un saspringti gaidīju Erasmus tikšanos, kurā tiktu beidzot parakstīts Erasmus studiju līgums, izrunātas daudzas un dažādas lietas, kā arī dzirdēta lekcija par starpkultūru pieredzes jautājumiem. Es izgulējos, ļoti mērķtiecīgi gatavojos šim pasākumam, kura sākuma laiks manā atmiņā ir 13:15, aber... īsi jau pirms došanās - paņemu plānotāju, lai pierakstītu, kādas grāmatas man bibliotēkā jāatceras apskatīt... un ko es ieraugu? Erasmus tikšanās laiks plkst. 11:45. Bāc! Un es jau tā lietoju dabiskas izcelsmes zāles atmiņas uzlabošanai. Nu ko, labi, ka biju noskaņojusies doties uz pirmo tikšanās reizi, jo man ir atkāpšanās iespēja - doties uz otro, 1.decembrī PULSTEN 10:00. Ja nav par grūtu - atgādiniet man!!!

Daudz laimiņas, Latvijiņa

Patriotisms

Heisā-Hopsā!
Man būs koru dziedājums, man būs svinīgās pusdienas un man būs himnas dziedājums "galvenajā placī" ar scecīti vienā rokā un karstvīna glāzi otrā!

Eet

Arta Volfa nedēļas singls iekš RadioSWH "Darbalaika". Tīk.

Mazliet palīdzības

Šodiena - tik pelēka un drūma, nemaz nespēj likt man saņemties visam, it visam darāmajam. Bet, domās pārcilājot to, kas jāpadara līdz ceturtdienai, piektdienai, sestdienai un vēlāk - pašai aizbraukšanai... to lietu nav maz! Tādēļ es priecātos, ja piepildītos Baibiņas Twitter lūgums: "man vajag ārā krāsas... spilgtas... sauli un smaidu... daudz." Jā, ja kādam ir maģiskās spējas, tad lieciet vismaz sniegam baltam pārklāt zemīti šo, lai dienas gaisma izskatās daudz maz gaiša. Citādi sajūta, ka šodien nemaz nav bijis/kļuvis gaišs.
Un vispār... man bija cerība, ka šajā nedēļas nogalē "Liepāja" atbrauks pie manis, bet no viena avota jau tapa zināms, ka tas ļoti iespējams - nav iespējams. Nevar saprast - tās ir labās ziņas, jo vairāk laika mācībām, vai sliktās, jo mani tas nemaņā apbēdina?
Bet vismaz Regina Spektor šodien ir iemājojusi manā pozitīvajā mūzikas listē!

bija Liepāja.

Jā, man šausmīgi bija pietrūcis būt mājās, taču, pateicoties vienam labdarim, man izdevās apvienot patīkamo ar lietderīgo: dabūju sev nepieciešamo interviju kursam "Intercultural Communication", kā arī pēc ilgiem laikiem biju iekš "Fontaine Palace" uz grupas "TāTāTā" snieguma novērtēšanu. Lieki piebilst, cik pasākums beigu beigās izvērtās grandiozs un lielisks! =)
Protams, esot beidzot atkal mājās un pat nedaudz ilgāk, kā sākotnēji cerēts, aizdomājos par to, cik gan reizes vēl līdz aizbraukšanai uz Sudsvall es paspēšu atrasties mājās un satikt visus cilvēkus, kuru man šeit, Valmierā, ļoti pietrūkst?
Bet kamēr esmu tepat uz vietas, man nāksies pievērsties vairāk un vairāk mācībām. Turiet īkšķus! Stipri, stipri, stipri...

Laura runā pirmoreiz

Ieraksts jau nav veltīts nekam citam kā vien redzējumam, kā tas darbojas.

Bildes pievienošana... kas gan cits kā gaušanās? Šodien nespēju beigt domāt par pilsētu to, par pilsētu liepājīgo. Varbūt tieši tādēļ beidzot saņēmos uzrakstīt e-kastes vēstuli tam, ko ceru intervēt kursa "Intercultural communication" ietvaros. Samērā kliedzoša personība, kuras vārds pēdējās dienās jau atkal lasāms mediju rakstītajās rindās. :)
Turpinājums sekos.