Šodien sociālajā portālā draugiem.lv ievietotas un līdz ar to apskatāmas ļoti daudzas šobrīd Erasmus studijās esošo ļaužu skaistum-piedzīvojum-bildes & video, kas kalpo kā ieskats radošajā studiju procesā. Tā gan. Šodien arī lasāmas visādas ziņas iz viņiem - maziem piedzīvojumu meklētājiem - visās iespējamās vietnēs caurum-caur internetā. Un šodien manī dzimis izziņas gars: kas?, kā?, kur?, ar ko?, cik, kādā veidā?, kad? [jautājumi visi saistībā ar dzīvošanu, nokļūšanu, izmaksām, ērtumu, attālumu - lēnām ceļoju uz Sundsvall. Un atbilžu radējs bij' Ilzīte! Paldies Tev!].
Tā gan - nevar vairs neinteresēties par lietām, kas līdz šim šķita tālas un neiespējamas, jo 4.decembrī no Mid Sweden University es saņēmu lielo informācijs bukletu paku, kas man kā topošajam studentam jāizstudē, lai daudz maz visā sāktu orientēties, sameklētu sev dzīvesvietu un izvēlētos ērtāko nokļūšanas veidu turp. Prieks mijas ar mazu devu izmisuma, kas iespējams augs tikai augumā. Izmisums? Nu, ziniet, tas savā mērā pozitīvais, kurš liek satraukties, domāt, cerēt, risināt.
Grūti samērot tagad visam nepieciešamo laiku, jo liekas, ka tieši uz doto mirkli ir citas samilzušākas lietas darāmas, bet tām trūkst papildus līdzekļu, proti, informācijas. Ak, darbi, darbi, darbi...
Tajā pašā laikā - nekur vēl neesmu devusies, vēl pat biļetes un dzīvesvietu neesmu rezervējusi, kad jau kaļu plānus par ierašanos šeit pavasarī, proti, vai es varētu atļauties atbraukt savas vārda dienas ietvaros aprīlī + apmeklēt tajās dienās notiekošo grupas Metallica koncertu Rīgā? Jau aplūkoju, ka tickepro.lv izpirktas ir tikai V.I.P. biļetes, pagaidām "lētās" pa 30 Ls ir. Kārtējais izspriežamais jautājums, kas jāiespēj, kamēr biļetes pieejamas.
Jā, par vārda dienām - paldies visiem "Barbarotājiem", kas ieradās un jauki pasvinēja manu tā saucamo "fake" vārda dienu. Nebiju gaidījusi arī dāvanas, bet jauki, ka mānā īpašumā tagad ir arī "Party Alias" , kuru nekavējoties iemēģinājām, kā arī nesagraužamie ledus gabaliņi, kuriem man vēl jānobriest - jūs tak zināt manu "atkarību"; tātad man jānoskaņojas, ka šos grauzt NE-varēs, lai visi zobi saglabātu savas esošās atrašanās vietas. :]
Arī Valmierā nedēļas notikušais debašu turnīrs un ar to saistītais kafe "Jauna Saule" apmeklējums bija lielisks, tādēļ man pēc šīm brīvdienām ir īpaši grūti koncentrēties ikdienas rutīnai, kuras iesīkstējusī smaka pa brīvdienām teju gandrīz aizmirsās.
Es tikai vēlējos sacīt, ka man viss, viss patika, neskatoties uz dažiem misēkļiem!
P.S. Mantas zem nosaukuma "pazaudēts-atrasts" (brilles, cimdi, matu suka) centīšos nogādāt Rīgā, veicot sen iecerēto raudzību braucienu! =) Stay tuned.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru