fotō-mānija

Pa to mazo taciņ' mēs gājām.





Un tad mēs atcerējāmies, cik tālu tas bija: pirms divām nedēļām pirmā tikšanās ārpus skolas vai dzīvesvietas "Irish Pub". Uh, laiks tiktiešām skrien vēja spārniem:

mazā ziema lielā pastaigā! vai lielā ziema mazā pastaigā?

Ko mēs darām, kad pienāk sestdiena?
Nu, pirmkārt, ļoti labi [t.i. ilgi] izguļamies, jo nekad nevar zināt, kad snaudīsi nākamreiz - cik plašā stundu amplitūdā izvērtīsies tava diena: jautājums paliek atvērts. Kad esi iedzēris jauku, labi smaržojošu un piena pārpildītu kafiju no milzum lielas krūzes, uzkožot Knäckebrot, diena var sākties - vēl tikai jāizložņā visi daudz maz svarīgie portāli. Un tad... ō, jā, tad tu esi atvērts dienas lielākajiem piedāvājumiem, jo mājās sēdēt nudien negribas. Pēc 5 minūšu garas sarunas ir skaidrs, ka iesim tuvējā mežā vai vismaz mēģināsim atrast ieeju tajā, kā nekā - tur ziema ir vismazāk samaitāta, tikai tur tu patiesi vari novērtēt, cik dziļš ir sniegs, ja pirms tevis sen neviens nav bridis. Paldies tiem, kas bija briduši pirms dažām dienām, jo mēs atradām nudien jauku taciņu - sīku, mazu, smalciņu, kura izvietota starp cieši saaugušiem kokiem, kas segti smagām sniega cepurēm. Nē, ne pat cepurēm - drīzāk mēteļiem, džemperiem, jakām, cimdiem, šallēm UN cepurēm, jo reti kuram kokam iespējams noteikt tā piederību kādai konkrētai sugai (nu, skuju koki, protams, ir niķīgāki - viņiem patīk daiļoties ar savu zaļi-zaļo segumu]. Ah, tā bija stunda, kas adekvāta 3 stundu aerobikas treniņam, jo jākāpelē, jābalansē uz savas līdzsvara robežas, jātur temps, jāizvairās no šķēršļiem vai sniega kupenām, kas krīt tieši uz galvas... Tas tik bija, nu... Tas tik bija!

P.S. Bildes būs šovakar.
P.S.S. Daudz laimes māsai šodienas 19 dzimšanas dienā! Audz liela, skaista, zin... =)

26.01.2010. - 29.01.2010.

Šodienai pavisam noteikti piedienas mieriņš, kafijiņš, tējiņš un siera zupiņš. Un visam pa virsu: īss foto pastāstiņš par to, kā man te sokas. Lūk: te jau arī ir tie "baltie" brīnumi! =)

Daudz laimes dzimšanas dienā, Laura! Es pavisam noteikti vēl iegriezīšos "Wayne's coffee" un arī tam blakus esošajā "Second Hand Shop".


Mums patīk, kad basketbola komanda "Sundsvall Dragons" pieveic pretiniekus [lai kas tie arī būtu, jo tā arī man to neizdevās noskaidrot - citas pilsētas vai citas valsts komanda?]! Galvenais, ka viss joprojām notiek tikai un vienīgi par godu man!


Jau stāstīju par nepārtrauktu snigšanu divu dienu garumā - abos gadījumos, ejot uz skolu 15-20 min, uz galvas varēja sakrāt pat ~3 cm augstu sniega čupu. Nudien! Skaidrs, ka šis vēl ir tikai ceļa sākums! =)


Pavisam noteikti šīs automašīnas īpašniekam bija pārsteigumiem bagāts rīts. Taču ir arī tādi auto, kurus pamanīt nevar nemaz-nemaz-nemaz [šo nodod sāna spogulis].


Vēl ļoti daudzus foto attēlus varat iečolēt labajā pusītē mana bloga augšdaļā, kur sacīts "Bildes iz biedriem". Tur nudien ir, ko redzēt [tajā nozīmē, ka bilžu ir varen daudz]. :]

Snieg!

Ja vēl neminēju, tad pie mums jau bija daudz, daudz sniega, kad atbraucām. Divu nedēļu laikā biju piedzīvojusi mazu, periodisku snigšanu, bet šodien noteikti ir kaut kāds rekords - šķiet, uzsnigusi vēl dubulta deva, kupenas ir divreiz lielākas. Kad šorīt pamodos, bija gaišs [droši vien], bet aiz sava loga neredzēju ne tuvējos kalnus, ne kokus - vienkārši baltu plīvuru, kas it kā stāv uz vietas. Ha! Snigšanas intensitāte dienas laikā ir mazinājusies, bet pavisam noteikti ne apstājusies - nepārtrauktas pārslas ripo šurp no debesīm. Ja tā tiesa, ko skolā runāja [no austrumiem tuvojoties sniega vētra šajā virzienā], tad es drīz pa savu logu ārā neko vairs neredzēšu [dzīvojam 3.stāvā un man nudien ir ļoti lieli logi, bet jau tagad kāda 1/4 aizkupenota]! Ak! Tas man kā dienas prieks un dienas bēda. Nespēju noticēt, ka brišana pa sniegu ir tik smags un nogurdinošs process, šķiet, vēl nekad tik ilgi nebiju gājusi [laiks vilkās ne-nor-mā-li], turklāt, nonākot skolā, nekad vēl neesmu bijusi tik nogurusi. Jā, viņi šodien netīra ne ceļus, ne ietves [tam droši vien nemaz nav jēgas - tīrīšanas iedarbība būtu manāma tikai kādas 5 minūtes!].
Nu, vismaz prieks, ka temperatūra nepārsniedz -7 grādus šodien [dzirdēju, ka nedēļas nogalē būšot -25 un vēl bišķiņ, bet es ceru uz to pašu labāko scenāriju].
Un kā sokas jums? Noteikti vēlaties padalīties ar mani kādos savos iespaidos un jaunos piedzīvojumos!

P.S. Visiem mīļš paldies par iedvesmojošajiem sveicieniem dzimšanas dienā. Vakar bija viena priecīga diena. Gandrīz vai piemirsu, kas ir miegs un kam tas nepieciešams! You're awesome!

Sundsvall

Tiktāl viss ir dikti jauki - man patīk pilsēta [es mazliet sāku orientēties], universitāte [kuras ēkas un izkārtojums mani joprojām mulsina, bet es reiz sapratīšu, kas notiek un kā tas viss darbojas, kur & kas atrodas], cilvēki no šejienes un citām tālienēm [gluži kā es - varen forši]!


Pie mums ir varen daudz sniega, bet jāatzīst, ka vismaz pēdējās nedēļas laikā ne tuvu neesam izjutuši tik pabriesmīgi zemu temperatūru, kāda ir Latvijā. Tas mazliet šķiet smieklīgi, jo pirms tam ne viens vien brīnījās, kā es - teju salīgākais cilvēks pasaulē - ziemas vidū spēšu izturēt Zviedrijas klimatu. Ha, še tev! [Nu, labi, labi, šodien atkal sāk palikt jau aukstāks - kādi -13 grādi jau skars rīt manu ķermeni, kad mēģināšu izķepuroties bez sava siltā mētelīša, kas kļuvis netīrs pēc neplānotas nokļūšanas sniega kupenā, ko joprojām nespēju piedot pāridarītājam]. Bet ziemas priekus bauda teju visi - kā nu kurš prot. Ir cilvēki, kas šorīt aizdevās teju nedēļu garā slēpošanas tūrē.


No vietas, kur mēs mitināmies [Nacksta], vakaros ļoti skaists skats paveras uz pilsētu. Ir ieplānots to iemūžināt bildē, lai tas jums neiet gar degunu. Bet jebkurā laikā varat mani apciemot un pārliecināties paši [neaizmirstiet paķert līdzi gardas lietas no Latvijas!].


Pirmās šeit pavadītās nedēļas vairāk bijušas iepazīšanās nolūkos, kuru es noprotu kā izskaidrojumu daudzajām ballītēm. Viena nav vēl beigusies, kad esi jau saņēmis ielūgumu uz nākamo. Vai arī ielūgums nākamajā dienā pamanāms Facebook plašumos. Ah, es ceru, ka turpmāk cilvēki rimsies, jo iepazīšanās ballīšu manā skatījumā ir bijis par daudz. Nav jau tā, ka nepatīk. Man patīk jauniegūtie kursa biedri, draugi, paziņas un citi zvēri. =)


Paldies Šaukijai (Sjoukje, meitene no Nīderlandes, kas redzama attēlā) par bildēm, solu, ka tās būs vēl no viņas puses. No manas puses dabūsiet tās redzēt, turklāt uzklausīt sakāmo, kas saskriesies. Un tagad - mācības beidzot pa īstam var sākties!

1

Griķu spilventiņš, sajūtas visādas, bet pāri visam - satraukums. Divdesmit un četras stundas līdz pēdējām atvadām.

2

Man pietrūks Dikļu [lai arī pašreiz mani te apsmej]. Toms Henks ir lielisks, lai arī es nespēju atcerēties, kurās man patīkamās filmās šis aktieris vēl bijis "galvenais". Ak!

3

Jā, es tagad varu nopietni sākt laika atskaiti. Rītdien pēdējais lekciōns šajā semestrī, kā saka, šai-pus-jūrai (vistuvākā šai-pus-jūras vieta: Tūja). Jāpierunā jaukie cilvēki vēl līdz turienei aizbraukt un ieelpot sāļo, man tik dikti mīļo gaisu! Lai visiem veiksmīga piektdiena!

You think everything is possible

Nothing else matters

Nedēļa līdz pēdējām 24 stundām Latvijā

Jaunais gads iesācies nudien patīkami - izcila sagaidīšanas ballīte, darbīga izpalīdzēšana, par kurām 12 stundām man pienāktos nenovērtējama atlīdzība - ordenis, naudas balva, mani mīļākie našķi neaptveramā daudzumā - šo uzskaiti varētu nebeidzami turpināt, ja tā nebūtu bijusi daļēji brīvprātīga piekrišana uz "mazu" darbiņu! Toties ir arī sava gaišā puse: ja viss notiksies pēc mana prāta, nedēļas nogalē saņemšu arī ar mīlestību [aiz žēluma] solīto masāžu.
Visas nedēļas garumā jāpastrādā, jāpalien nedaudz no ādas laukā, jāsadara visādas lietas [šķiet, ka tomēr būs par maz laika].
Uh! Maratons sākas. TAGAD!