
Daudzi no jums zina par neskaitāmajām stundām, diennaktīm, agriem rītiem, vēliem vakariem, kurus pavadījām skolā, lai pabeigtu apmaiņas studentu žurnālu "Exchange" [bildē - editorial team], kā arī finišētu ar īsfilmas "Backspace" radīšanu. Neticami sarasts ar cilvēkiem, kuri strādāja plecu pie pleca, atbalstīja viens otru, uzmundrināja, kā arī ļāva nosnausties uz stundiņu tuvējā dīvānā. Neaprakstāmi jokaina sajūta pašreiz, ka pa vienam vien visi dodas prom - katrs savā virzienā.
Magazine Project - neviens neatstāja telpas mājīgās, kamēr nebija pieslīpētas visas atsauces, kamēr rindiņas katrā žurnāla lapā nebija konstanti vienā līmenī un virsraksti neatspoguļoja rakstu būtību. Bija daudz diskusiju, pirms patiešām uzsākām darbu - pie formāta, papīra, uz kāda žurnāls varētu tikt printēts, burtu lielumiem, fontiem, lomu sadalījuma, rakstu tematikas un to izkārtojumu W-curve iespaidā (tiem, kas nav informēti: W-curve ir 7 posmu ceļš, kuram cauri iziet teju jebkurš cilvēks neierastā, jaunā vidē: mūsu gadījumā - apmaiņas studijās ārzemēs. tas sākas ar medus mēneša posmu, kad viss ir brīnišķīgi, kā arī saskaras ar kultūršoku u.tml.]. Šķiet, ka 10 nedēļu laikā, kamēr ar šo un otru kursu strādājām, izgājām W-curve paši cauri kādas 3 reizes. :)
Tagad, kad žurnāls ir gatavs, lepojamies ar saviem darbiņiem. Zinām savas pieļautās kļūdas, zinām, kā nākamreiz darīt labāk, bet gala produkts mums joprojām mīļš - pirmais auklējums, bet noteikti pats nozīmīgākais.
Mana loma bija asistēt redaktorei - es lasīju visus, visus rakstus, arī tos, kas netika publicēti (katram bija jāuzraksta 1 feature story + 2 mazāki raksti). Trīs cilvēku sastāvā vērtējām, sniedzām atsauksmes, lūdzām uzlabojumus un beigās arī izlēmām, kuri raksti no visiem 45 tiks publicēti mūsu "Exchange Magazine".
Tad, kad tas bija darīts, kanādiešu puisis lasīja visus rakstus un laboja gramatiku. Paldies, Darius! Šur tur bija, ko pastrādāt! Nav jau tā, ka nemākam angļu valodu, bet... :D
Katram bija savi raksti jāievieto sagatavotajos "templates" --> saliec --> printē --> pamani kļūdas --> labo --> printē --> neesi apmierināts --> uzklausi viedokļus --> printē vēlreiz. Am, printeris nobeidzās un jaunais netika piegādāts, līdz ar to mums bija problēmas, steigšus bija jālemj par tālāko rīcības plānu, jo ne viss izskatās uz papīra tikpat labi kā uz ekrāna. Tā nudien ir viena no būtiskākajām mācībām jau kopš kursa "Graphic Design". Krāsas, fonti, bildes - vienkārši murgs! :)
Vislabāk no visa, visa, visa, visa - kurss, kurā brūvējām filmas. Pasniedzējs sacīja, ka šie divi radošie kursi ir tik aizņemti, ka viņš neiesaka apgūt abus reizē, bet mēs bijām bariņš ekstrēmistu, kuriem vienkārši jau vairs nebija citas izvēles, kā cīnīties ar nekad-vairs-neiesi-gulēt atmosfēru. Man ļoti patika mana grupa: nīderlandiešu puikas Bart (director), Robin (producer), rumāņu meitene Ana (lights & sound), un es - latviešu camera girl! Ar šiem cilvēkiem pavadīju daudz vairāk laika, kā biju domājusi, ka pie īsfilmas vispār jāpavada. Liels paldies viņiem, ka procesu padarījām sev tik patīkami jauku, jautru & neaizmirstamu.
Pagājušā nedēļa izskanēja ar filmu pirmizrādi "Ung Film" - viņi ir organizācija, kas atbalsta jauniešus visādi, ja tiem ir vēlme gatavot īsfilmas. Un viņu mājīgajos apartamentos ir maziņš kino-teātrītis ar LIELO ekrānu. Redzēt visas 6 šī gada īsfilmas bija viens foršs pasākums, kurš beidzās ar filmu veidotāju, aktieru, citu interesentu & pasniedzēja ballīti "Irish Pub". Smaids rotā manu seju!
Nevaru vien sagaidīt, kad visus mūsu veikumus saņemšu taustāmās versijās.