Māllēpes

Es tikai vēlējos aši pasacīt, ka pēdējās divās dienās [cik nu man izdodas atrasties laukā no punkta A, B, C, pārvietojoties vēl uz D un E] visur pamanu mazus, dzeltenus ziediņus augam cieši pie zemes. Nav jau daudz un nav jau arī tā, ka lapas kokiem jau plaukst, bet zīme pār mums ir kritusi: īstais pavasaris kaut kur tepat netālu mitinās, daba nepaliks vien pelēka un nedzīva. Sīkpriekos vienmēr patīkami dalīties! =]

Do you really say "Happy name-day?"

Man allaž paticis 18. aprīlis. Tikai līdz šim nebija nācies skaidrot, kāpēc šī diena manim tik īpaša un atzīmējama, pat esot kaut kur svešumā. Saaicināju jauniegūtos draugus uz vārda dienu. Nācās skaidrot, nācās pat meklēt kalendāros, vai viņu vārdi ar nav latviskoti un drīzumā svinami. Atklāti sakot - daži ir. Vistuvākā vārda diena Ervinam, 9.maijā, tikai viņš to vēl nezina, jo šo īpašo nedēļas nogali pavadīja Rīgā. Jau nojaušu, cik labi puikām gājis [Erwin + Gerwin = jaunākie manas dzimtenes fani]. Visu, visu dzirdēšu šovakar!
Hmm, vārda diena bija izcili jauka. Darbīga, ārkārtīgi rosīga iesākumā, jo biju apsolījusi kaut ko no latviešu ēdienu paletes, bet bija tā vērts: mizojām 8 kg kartupeļu, tos pašus arī rīvējām, lai sameistarotu kaudzēm kartupeļu pankūkas. Bija cieņā, iekasētas receptes, lai katrs individuāli varētu atkārtot šīs gastronomijas. Tikpat iekāroti ir latviešu gardumi: Laimas šokolāde vairākās variācijās un vafeļu torte nozuda neticamā ātrumā. Paldies vecākiem par šo cienastu! =]


Mūsu minimālisma stila dzīvoklis ir gluži piemērots hipijiski omulīgām pasēdēšanām uz grīdas, bet, kad manu istabu saule pielej ar TĀDU siltumu, jādodas uz piknika vietu laukā. Laiciņš būtu nudien tikpat izcils, kā no iekšpuses izskatās, ja nepūstu tas vējš, bet visu sejas rotāja smaids un raisījās interesantas sarunas, tāpēc atkārtoti lokācijas vietas nemainījām. Galu galā - ar IKEA pirktajiem plediem ne vēju vien var uzvarēt! Tiem, kas tomēr neizturēja pirmo BBQ pārbaudījumu - joprojām liels paldies par apciemojumu.
Nu gan, nu jau gan - atpakaļ ierastajos ritmos ar darāmā listi, kas skaļi bļauj: DAUDZ!
Priecīgu pavasari no manas istabas: dzeltenas tulpes, būs arī dzeltenas narcises, kas atvērsies pumpuri! Jei!
Ah, jā... Cilvēki runā, ka šajā pasaules malā iestājas laiks, kad tumšs jau nemaz, nemaz vairs nepaliek tā īsti, tādēļ pasakos Baibai un Sjoukje, kas dāvāja man noderīgāko dāvanu [ņemot vērā, ka esmu meitene, kas mitinās istabā bez aizkariem vai jebkādiem citiem loga aizklājiem] - nakts guļamās auduma brilles. Noderēs man... no rītiem! =]

Brīnumi

Ne šajā, bet iepriekšējā naktī Sundsvālē bija manāma ziemeļblāzma. No visu apmaiņas studentu vidus, diviem izdevās to iemūžināt, diviem, kas ap pieciem no rīta vēl nemaz, nemaz negulēja, bet dalījās ar lielisko skatu, viens otram to paziņojot iekš skype. Neraža, ka mums tas gājis garām. Photo: Bas van der Lans. Laimīgais nīderlandietis un kaut kur citā pilsētas pusē - arī laimīgā amerikāniete. Mēs viņus i apskaužam, i nicinām tagad; ja tas reiz dzīvē atkārtosies, ir uzstādīts noteikums sacelt telefon-ziņu-trauksmi.


Visādi citādi laiks skrien ātrāk par saprašanu. Divi kursi nebeidz noslogot ar prezentācijām, workšopiem, sadalīšanos grupās, radošo domāšanu...
Saule pie mums ir ieradusies, bet nogurums vēl nepamet. Laikam nepieciešams pievērsties garākam miegam naktīs, pa reizei ieturēt kādu power-nap dienas vidū [ja vien mana istaba nebūtu tik saules pielieta, ka, pat atgriežoties no skolas samērā jau vakarpusē, man jāslēpjas stūros, kur karstums un žilbums mani neskar]. Jā, pavasaris lēnām [beidzot!] apņem pilsētu; sniegs ir spiests lēnām atkāpties. Jei!
Ir šeit cilvēki, kuri pametuši pa kādam kursam, līdz ar to mūsu Erasmus perioda izskaņas posmā sākuši iegādāties biļetes uz malu malām - zinies, sagribējies paceļot. Divi puikas no Nīderlandes šajā nedēļas nogalē steidzas skatīt Rīgu. Ja ir vēlēšanās un brīvs laiks mazu-liet, viņi labprāt izbaudītu kādu īsu ekskursiju jauku cilvēku - Lauras draugu - pavadībā pa galvaspilsētas skaistākajām vietām, tostarp izklaides nostūriem! UNUNUN, viņi ir gatavi man atvest kaut ko no "mājām"! =)
Ļaujiet man zināt jūsu jaunumus!

Gribas par pavasari ne tikai runāt, bet arī piedzīvot

Jā. Sundsvālē pēdējo divu nedēļu laikā saule spīdējusi kopumā apmēram divas stundas. Pārējā periodā pilsētu klāj pamatīga migla, kas nodrošina ļoti [ĻOTI!] drēgnu mitrumu. Viss mazumiņš, kas no joprojām lielajām sniega čupām malu malās dienas laikā [pa]kūst, vakarā piesalst, radot augstāku bīstamības procentu sadauzīt dibenu, pārvietojoties kedās, ko jau tik sen kārojies uzvilkt pa īstam [ne tikai līdz tuvējam veikalam, brienot pēc piena]. Lai arī pelēcība visiem apmaiņas studentiem uzdzinusi nespēju izgulēties, pat ja nakts ir 12 stundas gara, hronisko nogurumu un sanīkumu, uz pavasari mēs vēl cerības neatmetam. Man tiešām noderētu kāddien iziet pastaigā ar jaunajām saules brillēm, ko piegādājies Mr. Ebay. =]
Jaunumi citās frontēs [un vienīga fronte atlikušajiem diviem mēnešiem ir mācības, mācības un vēlreiz mācības] - sākušies divi kursi pamīšus, kas nebeidzami noslogo. Vienīgais labums: abi vairāk vai mazāk pie viena pasniedzēja, kas saka, ka izprot mūsu situāciju, bet cer, ka lielākā daļa no tiem, kas apmeklē abus kursus, vismaz vienu atmetīs, ja radīsies kaut vismazākā iespēja to izdarīt. Man? Ne-e, es palikšu abos, lai tur vai kas, citādi man nav cerību salasīt nepieciešamos kredītpunktus. Un... abi kursi - Magazine Project un Narrative Forms in Media - ir neciešami interesanti un radoši. Ļoti daudz kas balstīts uz pašu idejām, grupu darbu un kaut kā radīšanu maija beigās - vienā gadījumā tas būs apmaiņas studentu žurnāls, kura dizainu un saturu un visu, visu citu veidojam paši, sadalot pienākumus savā starpā, otrā varintā tās būs pašu radītas īsfilmas. Excited & scared.
Atsūtiet man vismaz pavasara dvašu un jaukos sniegpulkstenīšus vārda dienā. Tad es aiz laimes smiešos un raudāšu.