Jaunumi

Hei!
Ir sācies jauns kurss - Graphic Design, kas neliek vilties. Visiem tiktāl patīk, kaut gan pati pirmā diena sākās ar problēmām programmatūru nodrošināšanā angļu valodā, bet viss tiek risināts, tāpēc pagaidām nekam īsti klāt neesam ķērušies praktiskajā jomā, bet teorētiskais ietvars pats par sevi ir ko vērts. Un uzdevumi, kas mums zināmi, ir nudien interesanti. Jā, speciāli vienam iegādājos žurnālu, kuru analizēšu kā traka. Tā žurnāla izvēle man prasīja apmēram stundu preses veikalā, bet esmu ļoti apmierināta ar gala lēmumu. Ziniet, par mūziku tas, ar ļoti glītu noformējumu un tā. Skatiet paši - bildēns ir precīzs mana žurnāla "vāks" :]
Vēl es jūtos arvien satrauktāka [labā nozīmē] par Lapland ceļojumu, kas aizraus mūs jaunos piedzīvojumos jau 6.martā. Liekas tik tālu un tik drīz, bet... āāā, MĒS BRAUCAM! Es no visas sirds ceru, ka tas būs vairāk kā tikai samaksātās summas vērts, bet no dzirdētā - pavisam noteikti nevajadzētu laist šo iespēju garām, ko tad mēs arī darām. :]
BetBetBet - es gribu dzirdēt stāstus no jums! Tell me!!! Šonedēļ esmu nosūtījusi pāris vēstules, uz kurām ceru saņemt plaši skaidrojošas vēstis atpakaļ. Čekojiet savas pasta kastītes. Un ne jau elektroniskās, ziniet! =)
Bet vairāk par visu šobrīd - es gaidu 12.martu! (:
*
Turpinājums sekos, kad iedvesma ļaus izteikties.

Sentiments

Šī dziesma atgādina par daudzajiem vakariem ā-kojās 1.kursā:



Šī dziesma par daudzajiem smieklu vakariem dzīvoklītī Diakonātos ar puikām =) :



Šī dziesma atgādina par Dikļiem, kur daudz laika pavadīts, un Liepājas skaistulēm:



Šī dziesma par braucieniem uz lekcijām un daudzajām Fonteina trešdienām:



Mīļie, man ļoti sāk pietrūkt māju. Visu māju, kuras man ir daudzviet Latvijā.

Hard work, work

Man ir radusies sajūta, ka es dzīvoju vien tikai bibliotēkas klusajās istabās - no vienas citā, tad atpakaļ, tad pavisam citā atkal. Būšu drīz ieprovējusi visas, zināšu katras plusus un mīnusus. Šīs dienas telpa man ļoti labi patīk - klusa, maza, mājīga, blakus ar neviens netrokšņo [vakardien bija traki smiekli. traki ta traki, bet nepārtraukti - tas jau ir pavisam traki].
Mēs kā negudri mācamies eksāmenam, tikai sajūta, ka viss, ko darām, krīt nepareizajā folderītī. Es ļoti ceru, ka man palaimēsies no desmit jautājumiem izlozēt tieši tos divus, kas vislabāk turēsies prātiņā, kurus vislabāk pārzināšu, par kuriem varēšu izteikties šajos 300-500 vārdos [par katru] 120 minūšu laikā.
Un mums ir nelaime - mājās saplīsa internets. Tāda sajūta, ka dzīvoklis, kurā mitināmies, vienkārši nevēlas, lai mēs veidotu jebkādu saziņu ar ārpasauli. Es ceru, ka ar kaut kādu labvēļu un maģisko spēku palīdzību tas tiks novērsts un viss sakārtos pa plauktiņiem. Ja ne? Tad es kritīšu panikā AGAIN.
Turiet īkšķus par mani rītdien. Es negribu izkrist pirmajā eksāmenā =/

Ievadot sesto nedēļu šeit

Traki žēl, ka pašas saulainākās dienas man izdodas pavadīt bibliotēkas jaukajās telpās. Nepārprotiet, bibliotēka patiešām ir mājīga, bet priekš dienām kā šī - pārāk pielieta ar neīsto dienas apgaismojumu. Es ieteiktu paplašināt logus, kas laikam nav īpaši ieteicams, ja cilvēkiem nepieciešams strādāt ar datoriem. :] Saules staru var būt par daudz?
Ir uzčubināta prezentācija, kuru rīt demonstrēsim par medijiem savās valstīs - savienojums no Latvijas, Nīderlandes un Amerikas kļūdām, proti, žurnālistikas kvalitātes nostādīšanu zemākā pozīcijā par vēlmi būt pirmajam, kas LIELO ziņu izstāsta. Man tas devis interesantu ieskatu. Tagad meteorīts vairs nemaz neliekas TIK traks :D
Piektdien mani sagaida pasmags eksāmens, ar ko tad arī būs pabeigts pirmais apgūstamais kurss Zviedrijā. Wuhū! Vēl tik trīs, vēl tik trīs... Un jāpaspēj arī citas lietas. Es sāku beidzot justies no tiesas noslogota. Mazliet kafijas, vēl vairāk spēka, tad jau...
Skaistu visiem pēcpusdienu, es metos atpakaļ zinību jūrā.

SuperHero

Ballīte bija neticami lieliska, turklāt ar ļoti labu skatu pāri naksnīgajai pilsētai.
Tagad gan vairāk jāpievēršas zinību iegūšanai. Un ATKAL jāatvelk elpa. Elpas atvilkšana ir laba lieta. Tā mierīgi - ar kafijas krūzi, ar tekstiem visādās valodās, kuri jāsabīda vienā vienojošā - angļu vislabāk. Šurum burum bum.
Un... šodien ir ķīniešu Jaunais Gads. Vismaz man tas ir licis piemirst par neciešamo sirsniņdienu. Jei!
Laimi visiem.

Saules pieskāriens

Es nevaru un nevaru, un nevaru sagaidīt pavasari! Šodiena par to liecina. Žēl, ka tikai aiz loga, jo esmu iekš biblio, bet ceru drīz pacelties kā putns debesīs!

Ja nu

Ja nu es beigšu šķaudīt un puņķoties reiz, dēvēšu sevi par super-varoni. Nu ne jau kādu no Meteorītu reklāmām, bet īstu varoni. Jā, jā. Šoreiz nudien pārvērtīšos par Buttercup no Powerpuff Girls. Jipījeijuipījū!

Pčī!

Vairums dienu aiznesas vēja spārniem. Bija viena ļoti skaista [laika apstākļu ziņā - silta un saulaina], kuru veltījām pastaigai uz lielā kalna pusi, lai pakāptos nedaudz augstāk un redzētu pilsētu no augšas. Skaisti jau bija tāpat, bet līdz pašai augšai mums vēl kāpt un kāpt, kam laikam jāpatrenējas, citādi nebūs iespējams =]
Tajā pašā skaistajā dienā, kas pēc maniem aprēķiniem ir bijusi sestdiena, bija ballīte. Neticēsiet, vai ne? Jā, bijām vispirms ieskrējuši aprunāties ar vis-visādiem cilvēkiem, kas, tāpat kā mēs, posās un rosījās ballītei, bet beigās sākām kustēt tuvāk un tuvāk centram, lai izlemtu, kur pavadīsim šo vakaru. Jāsaka kā ir - klubi man te galīgi un nemaz nepatīk, es laikam drīz atteikšos tos apmeklēt, jo mūzika ir vienkārši šausmas. Reti kur un reti kad var sadzirdēt kaut mazliet pazīstamu meldiņu [nu, ne jau oriģinālā, protams, bet ārkārtīgi pārveidotā versijā]. Ununun, tai vakarā satiku meiteni, kas, nejautājot, no kuries esmu, uzreiz pavēstīja, ka esmu līdzīga Ilzei. Būs šī meitene jāuzmeklē kādā sociālajā portālā, jo tikai jau dēļ uzrautā deguna es šķitu jauka un viņa apsolīja mani ielūgt uz kādu ballīti, ko organizē - solīja arī labu mūziku. Nu, būs jāiet un jāieprovē. =)
Tagad gan es esmu galīgi nošļurusi - saaukstējiens pa malu malām spraucas ārā, pašsajūta - dažbrīd zem katras kritikas. Un tā nu es šovakar cenšos tikt uz kājām pirms pirmās nopietnās prezentācijas.
Kaut kad būs arī kādi jauni pikčeri, šobrīd tam vienkārši neatlicinājās laika. =)
Un - āreče - šodien es beidzot saņēmu ilgi gaidīto paciņu, kas paspējusi izceļoties pa pasauli. Happy, Happy Birthday, Laura - AGAIN! Ah, man patīk ieilgušas dzimšanas dienas :D
Gūd Lāk.

Wuhū!

Šodien piecēlos nepieredzēti vēlu. Jā, kas zina - ja Baiba nebūtu ieradusies manā istabā un paziņojusi, ka citiem cilvēkiem ir plāni šodien, kas attiecināmi arī uz manu līdzdarbošanos, varbūt būtu nogulējusi pat vairāk kā tikai pusi dienas. Tā vēlā, kopistiskā filmu skatīšanās mani tiktiešām laikam nogurdina. =) Viss jau būtu labi, bet pēc filmas parasti ieilgst sarunas, kas aiziet neapzinātos plašumos. Wīhā.
Nu, nekas, vismaz atlikusī dienas daļa bija darbīga. Apmeklējām baseinu, nopeldējos kā negudra. Noteikti došos turp vēl un vēl; tagad jau ir pat ideja, ka vajadzētu iegādāties mēneša abonementu un pēc lekcijām divreiz nedēļā nopeldēties, izpeldēties un visādi citādi iztrakoties pa ūdeni. Samaksā un tad paliec, cik ilgi vien vēlies attiecīgajā dienā. =)
Pēc tam biju ārkārtīgi izsalkusi, nekas cits nerosījās pa prātu vairāk kā domas par frī kartupeļiem. Un ziniet? Mēs tos pagatavojām! Jājājā! Bija kārtīgas vakariņas. Kā parasti, ja ēd kopā ar kādu no Nīderlandes - vēlas vakariņas, bet ir tā vērts.
Un vēl: šodien iegādājos milzu paku ar sulas saldējumiem. Nespēju noticēt, ka kopš ierašanās Zviedrijā vēl nebiju nevienu pašu notiesājusi. Nu, biju gan iečīkstējusies par to, cik ārkārtīgi gribu Limpu. Nav šeit Limpas, bet vismaz - mazās atkarībiņas remdēšanai derēs!

Uh.

Man ļoti patika šodiena. Trakoti gara pastaiga līdz pilsētai, pa pilsētu, atpakaļ no pilsētas. Atpakaļ no pilsētas bija visjautrāk - daudz nesamā. Mēs beidzot iegādājāmies mazu galdiņu, pie kura spētu ēst kulturāli. Nu, protams, joprojām uz grīdas, bet kulturāli, kā mazie aziāti. =) Nopirkt pa lēto - 40 SEK - ir viens, bet atnest savām rociņām šurp - tas jau ir mazliet citādi, bet es tiku ar to galā. :D Turklāt mēs beidzot apmeklējām normāla alkohola iegādes vietu [monopolu šeit] - System Bulaget. Tagad kāddien varēsim pa īstam apmeklēt kādu ballīti. Lai nu pastāv mūsu mazajā noslēpumu bāriņā. =)
Pie mazā galdiņa, sēžot uz oranža paklāja, baudījām pirmās kulturālās vakariņas - lazanja pa otram lāgam! Nais. Fulfilled.
Viss vakars mūzikas pavadījumā. Ā, un Baiba maniem matiem beidzot piešķīra labu nokrāsu - jei! =)

Plāni-domas-rīcība

Nevarētu sacīt, ka ballīšu plāni, ieplānojumi un nolūki pēc trīs nedēļu kopā būšanas būtu apsīkuši - facebook joprojām piedāvā "attending", "maybe attending" un "not attending" uz kādu "party", "pre-party" utt. Taču labās ziņas ir tās, ka, pateicoties mācību aktivitātei [vai vismaz vēlmei kaut ko intensīvāk darīt šajā jomā], sākas arī citi piedāvājumi. Tiek plānota došanās uz Lapzemi, slēpošanas un snovošanas pasākumi, kā arī tik vienkārša lieta kā boulinga apmeklējums. Mjā, vienīgā problēma - laika [un līdzekļu] trūkums, ja to visu tiktiešām gribētos apmeklēt. Toties rosība ir - nav tā, ka visi nosaluši un nevēlas atstāt mājīgi siltos mitekļus. Jāsāk izvērtēt prioritātes UN iespējas. =)
Nedaudz iekš cita temata, bet tas man jāaizskar emocionalitātes un sentimentalitātes ietvaros. Šodien aptvēru, ka mana dzīvokļa numurs ir 309-2. Tas vislielākajā mērā liek atteikties no domas mainīt lokācijas vietu šajā ēkā [mums ir ieilgušas problēmas ar internetu, bet cenšamies tās joprojām kaut cik risināt - vismaz apsvērt variantus un to iespējamās izmaksas]: divas jaukas dāmas Ā-kojās jau trešo gadu mitinās istabiņā Nr. 309, kas vienmēr man bijusi ļoti tuva un mīļa, tāpēc tieši šeit, kur, iespējams, tikai nejaušības dēļ esmu nonākusi, ir tik labi [patukši, aber mājīgi]. Mmm, Annī un Iuz - jūs esat man daudz likušas par jums domāt šodien. Un lai tas neapsīkst! =)
Garš, garš miedziņš, ceļojums [pa sniegiem, saliem, slidenumiem] uz pilsētas centru, kāds pirkums, darījums ar pastu, self-studies un šādas-tādas citas lietas mani sagaida rīt. Balti jums!

P.S. Ar to gaisa temperatūru pavisam mānīgi, nekad nevar zināt, kas tevi sagaida, kā tev jāsatuntulējas. No rīta bija trakums, bet tagad tikai -7 (feels like -13).

-26 celsium

Sēžot siltā gultiņā tas neliekas nekas traks. Tieši tāpēc es cenšos par to nedomāt - par to, ka temperatūra tikai krītas un krītas. Laukā jādodas tikai 9:45, bet kaut kas liek domāt, ka tas būs līdz šim aukstākais "skolas gājiens" Sundsvall plašumos. Solu šonakt sapņot par pavasari, iespējams, pat karstām vasaras dienām. Kaut nu tas liktu aizvietot visus mīnusus ar plusiem!
Lai salda nakts!