Tik-Tak

Tik-Tak: nu ne jau tas, kas satur tikai vienu kaloriju. Tik-Tak ir jau iepriekš aprunātais laiks, kas nebeidzami skrien, nebeidzami tikšķ, nebeidzami liek par sevi piedomāt.
Tik tikko pieliku punktu savam Europass CV un prakses pieteikumam programmas "Erasmus" ietvaros. Jā gan! Pieteikumu rakstīšana un cerības un milzu pieredzi starptautiskajā līmenī nudien izraisa atkarību. Un kā gan lai viens cilvēks piespiež sevi neizmantot visas iespējas, kas karājas deguna galā tik vilinošas, tik lieliskas, tik nepieciešamas?
Jā, jā, jā! Jāuzliek modinātājs, kamēr vēl atceros, ka no rīta pulksten 10:00 man ir tikšanās par Erasmus studijām! :] Cenšos labot sīkos, ikdienišķos atmiņas zudumus.

Tak

Borås

Samērā skaista vieta pēc skata, vai ne? Jā, tikai es cerēju, ka man būs lemts tur pabūt janvāra sākumā, kad šo pilsētu visticamāk klātu sniegs. Taču visus manus plānus sagrāva ļoti, ļoti ar nepacietību gaidīts e-pasts: es neesmu izvēlēta Erasmus Intensive Language Courses (EILC) laika posmā no 4. līdz 17.janvārim. Visu gaišu, manas zviedru valodas zināšanas! Nu, vismaz manā plauktā ir pirms 5 gadiem pirktā vārdnīca, pasniedzējas ierakstīta kasete ar galvenajām frāzēm un spēja pateikt, kā mani sauc, no kurienes esmu, kādā valodā runāju. Atliek vien cerēt, ka neko vairāk man nevajadzēs.
Ā, nu, ja! Joprojām neesmu saņēmusi arī apstiprinājumu studijām, uz kurām pēc būtības man jāierodas 13.janvārī, kad sākas ievadnedēļa. Pulkstenis tikšķ... Novembra beigas - tepat aiz stūra.

Sundsvall

Saruna ar Ilzīti, kura pašreiz atrodas tur - iekš Mid Sweden University, Campus Sundsvall, nedaudz nomierināja, ka nav jāuztraucas - skola dos ziņu, jo arī viņa visu informāciju ieguvusi teju pēdējā mirklī. Tā ka Erasmus cerības pavisam vēl nav izplēnējušas, kaut gan gribētos sacīt pārliecinošo: Sundsvall, here I come!
Mieru, tikai mieru. =)

Kas ar mani?

Ilgi un saspringti gaidīju Erasmus tikšanos, kurā tiktu beidzot parakstīts Erasmus studiju līgums, izrunātas daudzas un dažādas lietas, kā arī dzirdēta lekcija par starpkultūru pieredzes jautājumiem. Es izgulējos, ļoti mērķtiecīgi gatavojos šim pasākumam, kura sākuma laiks manā atmiņā ir 13:15, aber... īsi jau pirms došanās - paņemu plānotāju, lai pierakstītu, kādas grāmatas man bibliotēkā jāatceras apskatīt... un ko es ieraugu? Erasmus tikšanās laiks plkst. 11:45. Bāc! Un es jau tā lietoju dabiskas izcelsmes zāles atmiņas uzlabošanai. Nu ko, labi, ka biju noskaņojusies doties uz pirmo tikšanās reizi, jo man ir atkāpšanās iespēja - doties uz otro, 1.decembrī PULSTEN 10:00. Ja nav par grūtu - atgādiniet man!!!

Daudz laimiņas, Latvijiņa

Patriotisms

Heisā-Hopsā!
Man būs koru dziedājums, man būs svinīgās pusdienas un man būs himnas dziedājums "galvenajā placī" ar scecīti vienā rokā un karstvīna glāzi otrā!

Eet

Arta Volfa nedēļas singls iekš RadioSWH "Darbalaika". Tīk.

Mazliet palīdzības

Šodiena - tik pelēka un drūma, nemaz nespēj likt man saņemties visam, it visam darāmajam. Bet, domās pārcilājot to, kas jāpadara līdz ceturtdienai, piektdienai, sestdienai un vēlāk - pašai aizbraukšanai... to lietu nav maz! Tādēļ es priecātos, ja piepildītos Baibiņas Twitter lūgums: "man vajag ārā krāsas... spilgtas... sauli un smaidu... daudz." Jā, ja kādam ir maģiskās spējas, tad lieciet vismaz sniegam baltam pārklāt zemīti šo, lai dienas gaisma izskatās daudz maz gaiša. Citādi sajūta, ka šodien nemaz nav bijis/kļuvis gaišs.
Un vispār... man bija cerība, ka šajā nedēļas nogalē "Liepāja" atbrauks pie manis, bet no viena avota jau tapa zināms, ka tas ļoti iespējams - nav iespējams. Nevar saprast - tās ir labās ziņas, jo vairāk laika mācībām, vai sliktās, jo mani tas nemaņā apbēdina?
Bet vismaz Regina Spektor šodien ir iemājojusi manā pozitīvajā mūzikas listē!

bija Liepāja.

Jā, man šausmīgi bija pietrūcis būt mājās, taču, pateicoties vienam labdarim, man izdevās apvienot patīkamo ar lietderīgo: dabūju sev nepieciešamo interviju kursam "Intercultural Communication", kā arī pēc ilgiem laikiem biju iekš "Fontaine Palace" uz grupas "TāTāTā" snieguma novērtēšanu. Lieki piebilst, cik pasākums beigu beigās izvērtās grandiozs un lielisks! =)
Protams, esot beidzot atkal mājās un pat nedaudz ilgāk, kā sākotnēji cerēts, aizdomājos par to, cik gan reizes vēl līdz aizbraukšanai uz Sudsvall es paspēšu atrasties mājās un satikt visus cilvēkus, kuru man šeit, Valmierā, ļoti pietrūkst?
Bet kamēr esmu tepat uz vietas, man nāksies pievērsties vairāk un vairāk mācībām. Turiet īkšķus! Stipri, stipri, stipri...