Jaunumi

Hei!
Ir sācies jauns kurss - Graphic Design, kas neliek vilties. Visiem tiktāl patīk, kaut gan pati pirmā diena sākās ar problēmām programmatūru nodrošināšanā angļu valodā, bet viss tiek risināts, tāpēc pagaidām nekam īsti klāt neesam ķērušies praktiskajā jomā, bet teorētiskais ietvars pats par sevi ir ko vērts. Un uzdevumi, kas mums zināmi, ir nudien interesanti. Jā, speciāli vienam iegādājos žurnālu, kuru analizēšu kā traka. Tā žurnāla izvēle man prasīja apmēram stundu preses veikalā, bet esmu ļoti apmierināta ar gala lēmumu. Ziniet, par mūziku tas, ar ļoti glītu noformējumu un tā. Skatiet paši - bildēns ir precīzs mana žurnāla "vāks" :]
Vēl es jūtos arvien satrauktāka [labā nozīmē] par Lapland ceļojumu, kas aizraus mūs jaunos piedzīvojumos jau 6.martā. Liekas tik tālu un tik drīz, bet... āāā, MĒS BRAUCAM! Es no visas sirds ceru, ka tas būs vairāk kā tikai samaksātās summas vērts, bet no dzirdētā - pavisam noteikti nevajadzētu laist šo iespēju garām, ko tad mēs arī darām. :]
BetBetBet - es gribu dzirdēt stāstus no jums! Tell me!!! Šonedēļ esmu nosūtījusi pāris vēstules, uz kurām ceru saņemt plaši skaidrojošas vēstis atpakaļ. Čekojiet savas pasta kastītes. Un ne jau elektroniskās, ziniet! =)
Bet vairāk par visu šobrīd - es gaidu 12.martu! (:
*
Turpinājums sekos, kad iedvesma ļaus izteikties.

Sentiments

Šī dziesma atgādina par daudzajiem vakariem ā-kojās 1.kursā:



Šī dziesma par daudzajiem smieklu vakariem dzīvoklītī Diakonātos ar puikām =) :



Šī dziesma atgādina par Dikļiem, kur daudz laika pavadīts, un Liepājas skaistulēm:



Šī dziesma par braucieniem uz lekcijām un daudzajām Fonteina trešdienām:



Mīļie, man ļoti sāk pietrūkt māju. Visu māju, kuras man ir daudzviet Latvijā.

Hard work, work

Man ir radusies sajūta, ka es dzīvoju vien tikai bibliotēkas klusajās istabās - no vienas citā, tad atpakaļ, tad pavisam citā atkal. Būšu drīz ieprovējusi visas, zināšu katras plusus un mīnusus. Šīs dienas telpa man ļoti labi patīk - klusa, maza, mājīga, blakus ar neviens netrokšņo [vakardien bija traki smiekli. traki ta traki, bet nepārtraukti - tas jau ir pavisam traki].
Mēs kā negudri mācamies eksāmenam, tikai sajūta, ka viss, ko darām, krīt nepareizajā folderītī. Es ļoti ceru, ka man palaimēsies no desmit jautājumiem izlozēt tieši tos divus, kas vislabāk turēsies prātiņā, kurus vislabāk pārzināšu, par kuriem varēšu izteikties šajos 300-500 vārdos [par katru] 120 minūšu laikā.
Un mums ir nelaime - mājās saplīsa internets. Tāda sajūta, ka dzīvoklis, kurā mitināmies, vienkārši nevēlas, lai mēs veidotu jebkādu saziņu ar ārpasauli. Es ceru, ka ar kaut kādu labvēļu un maģisko spēku palīdzību tas tiks novērsts un viss sakārtos pa plauktiņiem. Ja ne? Tad es kritīšu panikā AGAIN.
Turiet īkšķus par mani rītdien. Es negribu izkrist pirmajā eksāmenā =/

Ievadot sesto nedēļu šeit

Traki žēl, ka pašas saulainākās dienas man izdodas pavadīt bibliotēkas jaukajās telpās. Nepārprotiet, bibliotēka patiešām ir mājīga, bet priekš dienām kā šī - pārāk pielieta ar neīsto dienas apgaismojumu. Es ieteiktu paplašināt logus, kas laikam nav īpaši ieteicams, ja cilvēkiem nepieciešams strādāt ar datoriem. :] Saules staru var būt par daudz?
Ir uzčubināta prezentācija, kuru rīt demonstrēsim par medijiem savās valstīs - savienojums no Latvijas, Nīderlandes un Amerikas kļūdām, proti, žurnālistikas kvalitātes nostādīšanu zemākā pozīcijā par vēlmi būt pirmajam, kas LIELO ziņu izstāsta. Man tas devis interesantu ieskatu. Tagad meteorīts vairs nemaz neliekas TIK traks :D
Piektdien mani sagaida pasmags eksāmens, ar ko tad arī būs pabeigts pirmais apgūstamais kurss Zviedrijā. Wuhū! Vēl tik trīs, vēl tik trīs... Un jāpaspēj arī citas lietas. Es sāku beidzot justies no tiesas noslogota. Mazliet kafijas, vēl vairāk spēka, tad jau...
Skaistu visiem pēcpusdienu, es metos atpakaļ zinību jūrā.