Šodien piecēlos nepieredzēti vēlu. Jā, kas zina - ja Baiba nebūtu ieradusies manā istabā un paziņojusi, ka citiem cilvēkiem ir plāni šodien, kas attiecināmi arī uz manu līdzdarbošanos, varbūt būtu nogulējusi pat vairāk kā tikai pusi dienas. Tā vēlā, kopistiskā filmu skatīšanās mani tiktiešām laikam nogurdina. =) Viss jau būtu labi, bet pēc filmas parasti ieilgst sarunas, kas aiziet neapzinātos plašumos. Wīhā.
Nu, nekas, vismaz atlikusī dienas daļa bija darbīga. Apmeklējām baseinu, nopeldējos kā negudra. Noteikti došos turp vēl un vēl; tagad jau ir pat ideja, ka vajadzētu iegādāties mēneša abonementu un pēc lekcijām divreiz nedēļā nopeldēties, izpeldēties un visādi citādi iztrakoties pa ūdeni. Samaksā un tad paliec, cik ilgi vien vēlies attiecīgajā dienā. =)
Pēc tam biju ārkārtīgi izsalkusi, nekas cits nerosījās pa prātu vairāk kā domas par frī kartupeļiem. Un ziniet? Mēs tos pagatavojām! Jājājā! Bija kārtīgas vakariņas. Kā parasti, ja ēd kopā ar kādu no Nīderlandes - vēlas vakariņas, bet ir tā vērts.
Un vēl: šodien iegādājos milzu paku ar sulas saldējumiem. Nespēju noticēt, ka kopš ierašanās Zviedrijā vēl nebiju nevienu pašu notiesājusi. Nu, biju gan iečīkstējusies par to, cik ārkārtīgi gribu Limpu. Nav šeit Limpas, bet vismaz - mazās atkarībiņas remdēšanai derēs!
piektdiena, 2010. gada 5. februāris
trešdiena, 2010. gada 3. februāris
Uh.
Man ļoti patika šodiena. Trakoti gara pastaiga līdz pilsētai, pa pilsētu, atpakaļ no pilsētas. Atpakaļ no pilsētas bija visjautrāk - daudz nesamā. Mēs beidzot iegādājāmies mazu galdiņu, pie kura spētu ēst kulturāli. Nu, protams, joprojām uz grīdas, bet kulturāli, kā mazie aziāti. =) Nopirkt pa lēto - 40 SEK - ir viens, bet atnest savām rociņām šurp - tas jau ir mazliet citādi, bet es tiku ar to galā. :D Turklāt mēs beidzot apmeklējām normāla alkohola iegādes vietu [monopolu šeit] - System Bulaget. Tagad kāddien varēsim pa īstam apmeklēt kādu ballīti. Lai nu pastāv mūsu mazajā noslēpumu bāriņā. =)
Pie mazā galdiņa, sēžot uz oranža paklāja, baudījām pirmās kulturālās vakariņas - lazanja pa otram lāgam! Nais. Fulfilled.
Viss vakars mūzikas pavadījumā. Ā, un Baiba maniem matiem beidzot piešķīra labu nokrāsu - jei! =)
Pie mazā galdiņa, sēžot uz oranža paklāja, baudījām pirmās kulturālās vakariņas - lazanja pa otram lāgam! Nais. Fulfilled.
Viss vakars mūzikas pavadījumā. Ā, un Baiba maniem matiem beidzot piešķīra labu nokrāsu - jei! =)
otrdiena, 2010. gada 2. februāris
Plāni-domas-rīcība
Nevarētu sacīt, ka ballīšu plāni, ieplānojumi un nolūki pēc trīs nedēļu kopā būšanas būtu apsīkuši - facebook joprojām piedāvā "attending", "maybe attending" un "not attending" uz kādu "party", "pre-party" utt. Taču labās ziņas ir tās, ka, pateicoties mācību aktivitātei [vai vismaz vēlmei kaut ko intensīvāk darīt šajā jomā], sākas arī citi piedāvājumi. Tiek plānota došanās uz Lapzemi, slēpošanas un snovošanas pasākumi, kā arī tik vienkārša lieta kā boulinga apmeklējums. Mjā, vienīgā problēma - laika [un līdzekļu] trūkums, ja to visu tiktiešām gribētos apmeklēt. Toties rosība ir - nav tā, ka visi nosaluši un nevēlas atstāt mājīgi siltos mitekļus. Jāsāk izvērtēt prioritātes UN iespējas. =)
Nedaudz iekš cita temata, bet tas man jāaizskar emocionalitātes un sentimentalitātes ietvaros. Šodien aptvēru, ka mana dzīvokļa numurs ir 309-2. Tas vislielākajā mērā liek atteikties no domas mainīt lokācijas vietu šajā ēkā [mums ir ieilgušas problēmas ar internetu, bet cenšamies tās joprojām kaut cik risināt - vismaz apsvērt variantus un to iespējamās izmaksas]: divas jaukas dāmas Ā-kojās jau trešo gadu mitinās istabiņā Nr. 309, kas vienmēr man bijusi ļoti tuva un mīļa, tāpēc tieši šeit, kur, iespējams, tikai nejaušības dēļ esmu nonākusi, ir tik labi [patukši, aber mājīgi]. Mmm, Annī un Iuz - jūs esat man daudz likušas par jums domāt šodien. Un lai tas neapsīkst! =)
Garš, garš miedziņš, ceļojums [pa sniegiem, saliem, slidenumiem] uz pilsētas centru, kāds pirkums, darījums ar pastu, self-studies un šādas-tādas citas lietas mani sagaida rīt. Balti jums!
P.S. Ar to gaisa temperatūru pavisam mānīgi, nekad nevar zināt, kas tevi sagaida, kā tev jāsatuntulējas. No rīta bija trakums, bet tagad tikai -7 (feels like -13).
Nedaudz iekš cita temata, bet tas man jāaizskar emocionalitātes un sentimentalitātes ietvaros. Šodien aptvēru, ka mana dzīvokļa numurs ir 309-2. Tas vislielākajā mērā liek atteikties no domas mainīt lokācijas vietu šajā ēkā [mums ir ieilgušas problēmas ar internetu, bet cenšamies tās joprojām kaut cik risināt - vismaz apsvērt variantus un to iespējamās izmaksas]: divas jaukas dāmas Ā-kojās jau trešo gadu mitinās istabiņā Nr. 309, kas vienmēr man bijusi ļoti tuva un mīļa, tāpēc tieši šeit, kur, iespējams, tikai nejaušības dēļ esmu nonākusi, ir tik labi [patukši, aber mājīgi]. Mmm, Annī un Iuz - jūs esat man daudz likušas par jums domāt šodien. Un lai tas neapsīkst! =)
Garš, garš miedziņš, ceļojums [pa sniegiem, saliem, slidenumiem] uz pilsētas centru, kāds pirkums, darījums ar pastu, self-studies un šādas-tādas citas lietas mani sagaida rīt. Balti jums!
P.S. Ar to gaisa temperatūru pavisam mānīgi, nekad nevar zināt, kas tevi sagaida, kā tev jāsatuntulējas. No rīta bija trakums, bet tagad tikai -7 (feels like -13).
pirmdiena, 2010. gada 1. februāris
-26 celsium

Sēžot siltā gultiņā tas neliekas nekas traks. Tieši tāpēc es cenšos par to nedomāt - par to, ka temperatūra tikai krītas un krītas. Laukā jādodas tikai 9:45, bet kaut kas liek domāt, ka tas būs līdz šim aukstākais "skolas gājiens" Sundsvall plašumos. Solu šonakt sapņot par pavasari, iespējams, pat karstām vasaras dienām. Kaut nu tas liktu aizvietot visus mīnusus ar plusiem!
Lai salda nakts!
Abonēt:
Ziņas (Atom)